OptiFibre® šķiedrvielas zarnu darbības uzturēšanai
-

Vai bieži izjūtat vēdera uzpūšanos, smaguma sajūtu vai saskaraties ar neregulāru vēdera izeju? Aizcietējums ir viena no biežākajām gremošanas sistēmas problēmām, kas regulāri skar aptuveni 1 no 5 cilvēkiem, biežāk sievietes [1–3].
Zarnu darbību ietekmē šādi faktori: [4–6]
- Uzturs
- Šķidruma uzņemšana
- Fiziskās aktivitātes
- Stress
Saskaroties ar gremošanas sistēmas problēmām, vispirms ieteicams nodrošināt pietiekamu šķidruma un šķiedrvielu uzņemšanu, uzturēt regulāras fiziskās aktivitātes un koriģēt uztura paradumus [10–12].
Ja simptomi saglabājas arī pēc uztura un dzīvesveida izmaiņām, šķiedrvielu piedevas var palīdzēt uzturēt normālu zarnu darbību [7–16].
Kas ir OptiFibre®?
OptiFibre®– ir augu izcelsmes šķiedrvielu pulveris, kas paredzēts zarnu darbības uzturēšanai. Produkta sastāvā ir 100 % daļēji hidrolizētas guāra sveķu šķiedrvielas (angļu val.: Partially Hydrolyzed Guar Gum, PHGG).
PHGG šķiedrvielas ir ūdenī šķīstošas, lēni fermentējamas un parasti labi panesamas [7–11]. Pateicoties šīm īpašībām, tās var palīdzēt mazināt diskomfortu, kas saistīts ar pastiprinātu gāzu veidošanos, kas nereti novērojama, lietojot dažādas citas šķiedrvielas.
Kādas var būt PHGG šķiedrvielu priekšrocības?
Klīniskie pētījumi liecina, ka PHGG šķiedrvielas var:
- Palīdzēt uzturēt regulāru gremošanu [7–16]
- Veicināt normālu zarnu tranzītu jeb pārtikas virzību cauri zarnām [8]
- Veicināt regulāru vēdera izeju [8]
- Veicināt gremošanas komfortu [8]
- Uzlabot vēdera izejas biežumu, neizraisot caureju [18–20]
- Palīdzēt uzturēt zarnu mikrobiotas līdzsvaru [7–16]
Šķiedrvielas un kairinātu zarnu sindroms (KZS)
Kairinātu zarnu sindroms (KZS) ir bieži sastopams funkcionāls gremošanas sistēmas traucējums, kas var izpausties ar vēdera sāpēm, uzpūšanos, aizcietējumu vai caureju. Dažiem cilvēkiem papildu šķiedrvielu uzņemšana var palīdzēt labāk kontrolēt simptomus.
Pētījumi liecina, ka PHGG šķiedrvielas var palīdzēt uzturēt zarnu funkciju, uzlabot vēdera izejas biežumu un mazināt dažus KZS simptomus [12,26,27].
Ieteicamais šķiedrvielu daudzums
Pasaules Gastroenteroloģijas organizācija iesaka pakāpeniski palielināt šķiedrvielu uzņemšanu ar uzturu un/vai uztura bagātinātājiem līdz 20–30 g dienā, vienlaikus uzņemot pietiekamu šķidruma daudzumu [6].
Kam ir piemērots OptiFibre®?
OptiFibre® ir piemērots pieaugušajiem, grūtniecēm un sievietēm zīdīšanas periodā, kā arī bērniem no 3 gadu vecuma.
OptiFibre® ir īpašiem medicīniskiem nolūkiem paredzēta pārtika, kas jālieto saskaņā ar veselības aprūpes speciālista ieteikumiem.
Avoti:
1. Portalatin M and Winstead N. Clin Colon Rectal Surg 2012;25(1):12-19. 2. Mugie SM, et al. Best Pract Res Clin Gastroenterol 2011;25(1):3-18. 3. Camilleri M, et al. Nat Rev Dis Primers 2017;3:17095. 4. Rao SS, et al. Nat Rev Gastroenterol Hepatol 2016;13(5):295-305. 5. Sharma A and Rao S. Handb Exp Pharmacol 2017;239:59-74. 6. World Gastroenterology Organisation Global Guidelines. Coping with common GI symptoms in the community. 2013. Available at https://www.worldgastroenterology.org/guidelines/ common-gi-symptoms/common-gi-symptoms-english Accessed May 2022. 7. Kapoor MP, et al. J Funct Foods 2017;33:52-66. 8. Polymeros D, et al. Dig Dis Sci 2014;59(9):2207-2214. 9. Rao TP and Quartarone G. Nutrition 2019;59:158-169. 10. Üstündag G, et al. Turk J Gastroenterol 2010;21(4):360-364. 11. Niv E, et al. Nutr Metab (Lond) 2016;13:10. 12. Giaccari S, et al. Clin Ter 2001;152(1):21-25. 13. Ohashi Y, et al. Benef Microbes 2015;6(4):451-455. 14. Takahashi H, et al. J Nutr Sci Vitaminol 1994;40(3):251-259. 15. Okubo T, et al. Biosci Biotech Biochem 1994;58(8):1364-1369. 16. Carlson J, et al. Anerobe 2016;42:60-66. 17. Patrick PG, et al. J Am Diet Assoc 1998;98(8):912-914. 18. Spapen H, et al. Clin Nutr 2001;20(4):301-305. 19. Homann HH, et al. Clin Nutr Suppl 2004;1:59-62. 20. Nakamura S, et al. Eur J Clin Nutr 2007;6(9):1086-1093. 21. Velazquez M, et al. Anaerobe 2000;6:87-92. 22. Black CJ and Ford AC. Nat Rev Gastroenterol Hepatol 2020;17(8):473-486. 23. Lovell RM and Ford AC. Clin Gastroenterol Hepatol 2012;10(7):712-721. 24. Canavan C, et al. Clin Epidemiol 2014;6:71-80. 25. Chey WD, et al. JAMA 2015;313(9):949-958. 26. Parisi GC, et al. Dig Dis Sci 2002;47(8):1697-1704. 27. Romano C, et al. World J Gastro 2013;19(2):235-240. 28. Trottier M, et al. Can Fam Physician 2012;58(8):836-838. 29. Kuronen M, et al. BJOG 2021;128(6):1057-1064. 30. Cullen G and O’Donoghue D. Best Pract Res Clin Gastroenterol 2007;21(5):807-818. 31. Tabbers MM, et al. J Pediatr Gastroenterol Nutr 2014;58(2):258-274. 32. Van den Berg MM, et al. Am J Gastroenterol 2006;101(10):2401-2409 33. Van der Wielen M, et al. BMC Fam Pract 2010;11:22. 34. Vriesman MH, et al. J Pediatr 2019;214:141-150. 35. Rushdi TA, et al. Clin Nutr 2004;23(6):1344-1352.